Scansione metrica (sillabe lunghe e brevi) di Ovidio, Metamorfosi, libro IV

Āt nōn Ālcĭthŏē Mĭnўēĭăs ōrgĭă cēnsēt

āccĭpĭēndă dĕī, sĕd ădhūc tĕmĕrārĭă Bācchūm

prōgĕnĭēm nĕgăt ēssĕ Iŏvīs sŏcĭāsquĕ sŏrōrēs

īmpĭĕtātĭs hăbēt. Fēstūm cĕlĕbrārĕ săcērdōs

īmmūnēsque ŏpĕrūm fămŭlās dŏmĭnāsquĕ sŭōrūm5

pēctŏră pēllĕ tĕgī, crīnālīs sōlvĕrĕ vīttās,

sērtă cŏmā, mănĭbūs frōndēntīs sūmĕrĕ thŷrsōs

iūssĕrăt ēt saēvām laēsī fŏrĕ nūmĭnĭs īrām

vātĭcĭnātŭs ĕrāt. Pārēnt mātrēsquĕ nŭrūsquĕ

tēlāsquē călăthōsque īnfēctăquĕ pēnsă rĕpōnūnt10

tūrăquĕ dānt Bācchūmquĕ vŏcānt Brŏmĭūmquĕ Lўaēūmque

īgnĭgĕnāmquĕ sătūmque ĭtĕrūm sōlūmquĕ bĭmātrēm;

āddĭtŭr hīs Nŷseūs īndētōnsūsquĕ Thўōneūs

ēt cūm Lēnaēō gĕnĭālīs cōnsĭtŏr ūvaē

Nŷctĕlĭūsque Ĕlĕleūsquĕ părēns ēt Iācchŭs ĕt Eūhān15

ēt quaē praētĕrĕā pēr Grāiās plūrĭmă gēntēs

nōmĭnă, Lībĕr, hăbēs; tĭbi ĕnim īncōnsūmptă iŭvēnta ēst,

tū pŭĕr aētērnūs, tū fōrmōsīssĭmŭs āltō

cōnspĭcĕrīs caēlō; tĭbĭ, cūm sĭnĕ cōrnĭbŭs āstās,

vīrgīneūm căpŭt ēst; Ŏrĭēns tĭbĭ vīctŭs ădūsquĕ20

dēcŏlŏr ēxtrēmō quā cīngĭtŭr Īndĭă Gāngĕ;

Pēnthĕă tū, vĕnĕrāndĕ, bĭpēnnĭfĕrūmquĕ Lўcūrgūm

sācrĭlĕgōs māctās Tŷrrhēnăquĕ mīttĭs ĭn aēquōr

cōrpŏră; tū bĭiŭgūm pīctīs īnsīgnĭă frēnīs

cōllă prĕmīs lŷncūm; bācchaē sătўrīquĕ sĕquūntūr25

quīquĕ sĕnēx fĕrŭlā tĭtŭbāntīs ēbrĭŭs ārtūs

sūstĭnĕt ēt pāndō nōn fōrtĭtĕr haērĕt ăsēllō.

Quācūmque īngrĕdĕrīs, clāmōr iŭvĕnālĭs ĕt ūnā

fēmĭnĕaē vōcēs īnpūlsăquĕ tŷmpănă pālmīs

cōncăvăque aēră sŏnānt lōngōquĕ fŏrāmĭnĕ būxūs.30

Plācātūs mītīsquĕ rŏgānt Īsmēnĭdĕs ādsīs

iūssăquĕ sācră cŏlūnt; sōlaē Mĭnўēĭdĕs īntūs

īntēmpēstīvā tūrbāntēs fēstă Mĭnērvā

aūt dūcūnt lānās, aūt stāmĭnă pōllĭcĕ vērsānt,

aūt haērēnt tēlaē fămŭlāsquĕ lăbōrĭbŭs ūrgēnt.35

Ē quĭbŭs ūnă lĕvī dēdūcēns pōllĭcĕ fīlūm:

"Dūm cēssānt ălĭaē cōmmēntăquĕ sācră frĕquēntānt,

nōs quŏquĕ, quās Pāllās, mĕlĭōr dĕă, dētĭnĕt," īnquīt

"ūtĭle ŏpūs mănŭūm vărĭō sērmōnĕ lĕvēmūs

pērquĕ vĭcēs ălĭquīd, quōd tēmpŏră lōngă vĭdērī40

nōn sĭnăt, īn mĕdĭūm văcŭās rĕfĕrāmŭs ăd aūrēs."

Dīctă prŏbānt prīmāmquĕ iŭbēnt nārrārĕ sŏrōrēs.

Īllă quĭd ē mūltīs rĕfĕrāt (nām plūrĭmă nōrāt)

cōgĭtăt ēt dŭbĭa ēst dē tē, Băbўlōnĭă, nārrēt,

Dērcētī, quām vērsă squămīs vēlāntĭbŭs ārtūs45

stāgnă Pălaēstīnī crēdūnt mōtāssĕ fĭgūrā;

ān măgĭs ūt sūmptīs īllīūs fīlĭă pēnnīs

ēxtrēmōs ālbīs īn tūrrĭbŭs ēgĕrĭt ānnōs;

Nāĭs ăn ūt cāntū nĭmĭūmquĕ pŏtēntĭbŭs hērbīs

vērtĕrĭt īn tăcĭtōs iŭvĕnālĭă cōrpŏră pīscēs,50

dōnĕc ĭdēm pāssa ēst; ān, quaē pōma ālbă fĕrēbāt,

ūt nūnc nīgră fĕrāt cōntāctū sānguĭnĭs ārbōr.

Hōc plăcĕt; haēc quŏnĭām vūlgārīs fābŭlă nōn ēst,

tālĭbŭs ōrsă mŏdīs, lānā sŭă fīlă sĕquēntĕ.

"Pŷrămŭs ēt Thīsbē, iŭvĕnūm pūlchērrĭmŭs āltēr,55

āltĕră, quās Ŏrĭēns hăbŭīt, praēlātă pŭēllīs,

cōntĭgŭās tĕnŭērĕ dŏmōs, ŭbĭ dīcĭtŭr āltām

cōctĭlĭbūs mūrīs cīnxīssĕ Sĕmīrămĭs ūrbēm.

Nōtĭtĭām prīmōsquĕ grădūs vīcīnĭă fēcīt;

tēmpŏrĕ crēvĭt ămōr; taēdaē quŏquĕ iūrĕ cŏīssēnt,60

sēd vĕtŭērĕ pătrēs; quōd nōn pŏtŭērĕ vĕtārĕ,

ēx aēquō cāptīs ārdēbānt mēntĭbŭs āmbō.

Cōnscĭŭs ōmnĭs ăbēst; nūtū sīgnīsquĕ lŏcūntūr,

quōquĕ măgīs tĕgĭtūr, tēctūs măgĭs aēstŭăt īgnīs.

Fīssŭs ĕrāt tĕnŭī rīmā, quām dūxĕrăt ōlīm,65

cūm fĭĕrēt, părĭēs dŏmŭī cōmmūnĭs ŭtrīquĕ.

Īd vĭtĭūm, nūllī pēr saēcŭlă lōngă nŏtātūm

(quīd nōn sēntĭt ămōr?), prīmī vīdīstĭs, ămāntēs,

ēt vōcīs fēcīstĭs ĭtēr; tūtaēquĕ pĕr īllūd

mūrmŭrĕ blāndĭtĭaē mĭnĭmō trānsīrĕ sŏlēbānt.70

Saēpe, ŭbĭ cōnstĭtĕrānt hīnc Thīsbē, Pŷrămŭs īllīnc,

īnquĕ vĭcēs fŭĕrāt cāptātŭs ănhēlĭtŭs ōrīs:

`Īnvĭdĕ` dīcēbānt `părĭēs, quĭd ămāntĭbŭs ōbstās?

Quāntum ĕrăt ūt sĭnĕrēs tōtō nōs cōrpŏrĕ iūngī,

aūt hōc sī nĭmĭum ēst, vĕl ăd ōscŭlă dāndă pătērēs?75

Nēc sŭmŭs īngrātī; tĭbĭ nōs dēbērĕ fătēmūr

quōd dătŭs ēst vērbīs ăd ămīcās trānsĭtŭs aūrīs.`

Tālĭă dīvērsā nēquīquām sēdĕ lŏcūtī

sūb nōctēm dīxērĕ vălē, pārtīquĕ dĕdērĕ

ōscŭlă quīsquĕ sŭaē nōn pērvĕnĭēntĭă cōntrā.80

Pōstĕră nōctūrnōs aūrōră rĕmōvĕrăt īgnēs

sōlquĕ prŭīnōsās rădĭīs sīccāvĕrăt hērbās;

ād sŏlĭtūm cŏĭērĕ lŏcūm. Tūm mūrmŭrĕ pārvō

mūltă prĭūs quēstī, stătŭūnt ūt nōctĕ sĭlēntī

fāllĕrĕ cūstōdēs fŏrĭbūsque ēxcēdĕrĕ tēmptēnt85

cūmquĕ dŏmo ēxĭĕrīnt, ūrbīs quŏquĕ tēctă rĕlīnquānt;

nēvĕ sĭt ērrāndūm lātō spătĭāntĭbŭs ārvō,

cōnvĕnĭānt ād būstă Nĭnī lătĕāntquĕ sŭb ūmbrā

ārbŏrĭs; ārbŏr ĭbī nĭvĕīs ūbērrĭmă pōmīs,

ārdŭă mōrŭs, ĕrāt, gĕlĭdō cōntērmĭnă fōntī.90

Pāctă plăcēnt; ēt lūx, tārdē dīscēdĕrĕ vīsă,

praēcĭpĭtātŭr ăquīs ĕt ăquīs nōx ēxĭt ăb īsdēm.

Cāllĭdă pēr tĕnĕbrās, vērsātō cārdĭnĕ, Thīsbē

ēgrĕdĭtūr fāllītquĕ sŭōs ădŏpērtăquĕ vūltūm

pērvĕnĭt ād tŭmŭlūm dīctāquĕ sŭb ārbŏrĕ sēdīt;95

aūdācēm făcĭēbăt ămōr. Vĕnĭt ēccĕ rĕcēntī

caēdĕ lĕaēnă bŏūm spūmāntīs ōblĭtă rīctūs,

dēpŏsĭtūră sĭtīm vīcīnī fōntĭs ĭn ūndā.

Quām prŏcŭl ād lūnaē rădĭōs Băbўlōnĭă Thīsbē

vīdĭt ĕt ōbscūrūm tĭmĭdō pĕdĕ fūgĭt ĭn āntrūm;100

dūmquĕ fŭgīt, tērgō vēlāmĭnă lāpsă rĕlīquīt.

Ūt lĕă saēvă sĭtīm mūltā cōmpēscŭĭt ūndā,

dūm rĕdĭt īn sīlvās, īnvēntōs fōrtĕ sĭne īpsā

ōrĕ crŭēntātō tĕnŭēs lănĭāvĭt ămīctūs.

Sērĭŭs ēgrēssūs vēstīgĭă vīdĭt ĭn āltō105

pūlvĕrĕ cērtă fĕraē tōtōque ēxpāllŭĭt ōrĕ

Pŷrămŭs; ūt vērō vēstēm quŏquĕ sānguĭnĕ tīnctām

rēppĕrĭt: `Ūnă dŭōs` īnquīt `nōx pērdĕt ămāntēs;

ē quĭbŭs īllă fŭīt lōngā dīgnīssĭmă vītā,

nōstră nŏcēns ănĭma ēst; ĕgŏ tē, mĭsĕrāndă, pĕrēmī,110

īn lŏcă plēnă mĕtūs quī iūssī nōctĕ vĕnīrēs

nēc prĭŏr hūc vēnī. Nōstrūm dīvēllĭtĕ cōrpūs

ēt scĕlĕrātă fĕrō cōnsūmĭtĕ vīscĕră mōrsū,

ō quīcūmquĕ sŭb hāc hăbĭtātīs rūpĕ, lĕōnēs.

Sēd tĭmĭdi ēst ōptārĕ nĕcēm.` Vēlāmĭnă Thīsbēs115

tōllĭt ĕt ād pāctaē sēcūm fērt ārbŏrĭs ūmbrām

ūtquĕ dĕdīt nōtaē lăcrĭmās, dĕdĭt ōscŭlă vēstī:

`Āccĭpĕ nūnc` īnquīt `nōstrī quŏquĕ sānguĭnĭs haūstūs.`

Quōque ĕrăt āccīnctūs, dēmīsĭt ĭn īlĭă fērrūm,

nēc mŏră, fērvēntī mŏrĭēns ē vūlnĕrĕ trāxīt120

ēt iăcŭīt rĕsŭpīnŭs hŭmō; crŭŏr ēmĭcăt āltē,

nōn ălĭtēr quām cūm vĭtĭātō fīstŭlă plūmbō

scīndĭtŭr ēt tĕnŭī strīdēntĕ fŏrāmĭnĕ lōngās

eiaculatur aquas atque ictibus aera rumpit.

Ārbŏrĕī fētūs āspērgĭnĕ caēdĭs ĭn ātrām125

vērtūntūr făcĭēm mădĕfāctăquĕ sānguĭnĕ rādīx

pūrpŭrĕō tīngīt pēndēntĭă mōră cŏlōrĕ.

Ēccĕ mĕtū nōndūm pŏsĭtō, nē fāllăt ămāntēm,

īllă rĕdīt iŭvĕnēmque ŏcŭlīs ănĭmīquĕ rĕquīrīt

quāntăquĕ vītārīt nārrārĕ pĕrīcŭlă gēstīt;130

ūtquĕ lŏcum ēt vīsā cōgnōscĭt ĭn ārbŏrĕ fōrmām,

sīc făcĭt īncērtām pōmī cŏlŏr; haērĕt, ăn haēc sīt.

Dūm dŭbĭtāt, trĕmĕbūndă vĭdēt pūlsārĕ crŭēntūm

mēmbră sŏlūm rētrōquĕ pĕdēm tŭlĭt ōrăquĕ būxō

pāllĭdĭōră gĕrēns, ēxhōrrŭĭt aēquŏrĭs īnstār,135

quōd trĕmĭt, ēxĭgŭā cūm sūmmūm strīngĭtŭr aūrā.

Sēd pōstquām rĕmŏrātă sŭōs cōgnōvĭt ămōrēs,

pērcŭtĭt īndīgnōs clārō plāngōrĕ lăcērtōs

ēt lănĭātă cŏmās āmplēxăquĕ cōrpŭs ămātūm

vūlnĕră sūpplēvīt lăcrĭmīs flētūmquĕ crŭōrī140

mīscŭĭt ēt gĕlĭdīs īn vūltĭbŭs ōscŭlă fīgēns:

"Pŷrămĕ" clāmāvīt "quīs tē mĭhĭ cāsŭs ădēmīt?

Pŷrămĕ, rēspōndē; tŭă tē cārīssĭmă Thīsbē

nōmĭnăt; ēxaūdī vūltūsque āttōllĕ iăcēntīs."

Ād nōmēn Thīsbēs ŏcŭlōs ā mōrtĕ grăvātōs145

Pŷrămŭs ērēxīt vīsāquĕ rĕcōndĭdĭt īllā.

Quaē pōstquām vēstēmquĕ sŭām cōgnōvĭt ĕt ēnsĕ

vīdĭt ĕbūr văcŭūm: "Tŭă tē mănŭs" īnquĭt "ămōrquĕ

pērdĭdĭt, īnfēlīx! Ēst ēt mĭhĭ fōrtĭs ĭn ūnūm

hōc mănŭs, ēst ĕt ămōr; dăbĭt hīc īn vūlnĕră vīrēs.150

Pērsĕquăr ēxtīnctūm lētīquĕ mĭsērrĭmă dīcār

caūsă cŏmēsquĕ tŭī; quīque ā mē mōrtĕ rĕvēllī

heū! sōlā pŏtĕrās, pŏtĕrīs nēc mōrtĕ rĕvēllī.

Hōc tămĕn āmbōrūm vērbīs ēstōtĕ rŏgātī,

ō mūltūm mĭsĕrī, mĕŭs īllīūsquĕ părēntēs,155

ūt quōs cērtŭs ămōr, quŏs hŏrā nōvīssĭmă iūnxīt,

cōmpōnī tŭmŭlō nōn īnvĭdĕātĭs ĕōdēm.

Āt tū, quaē rāmīs ārbōr mĭsĕrābĭlĕ cōrpūs

nūnc tĕgĭs ūnīūs, mōx ēs tēctūră dŭōrūm,

sīgnă tĕnē caēdīs pūllōsque ēt lūctĭbŭs āptōs160

sēmpĕr hăbē fētūs, gĕmĭnī mŏnŭmēntă crŭōrīs."

Dīxĭt ĕt āptātō pēctūs mūcrōnĕ sŭb īmūm

īncŭbŭīt fērrō, quŏd ădhūc ā caēdĕ tĕpēbāt.

Vōtă tămēn tĕtĭgērĕ dĕōs, tĕtĭgērĕ părēntēs;

nām cŏlŏr īn pōmo ēst, ŭbĭ pērmātūrŭĭt ātēr,165

quōdquĕ rŏgīs sŭpĕrēst, ūnā rĕquĭēscĭt ĭn ūrnā."

Dēsĭĕrāt; mĕdĭūmquĕ fŭīt brĕvĕ tēmpŭs ĕt ōrsa ēst

dīcĕrĕ Leūcŏnŏē; vōcēm tĕnŭērĕ sŏrōrēs.

"Hūnc quŏquĕ, sīdĕrĕā quī tēmpĕrăt ōmnĭă lūcĕ,

cēpĭt ămōr Sōlēm; Sōlīs rĕfĕrēmŭs ămōrēs.170

Prīmŭs ădūltĕrĭūm Vĕnĕrīs cūm Mārtĕ pŭtātūr

hīc vīdīssĕ dĕūs; vĭdĕt hīc dĕŭs ōmnĭă prīmūs.

Īndŏlŭīt fāctō Iūnōnĭgĕnaēquĕ mărītō

fūrtă tŏrī fūrtīquĕ lŏcūm mōnstrāvĭt. Ăt īllī

ēt mēns ēt quŏd ŏpūs fābrīlīs dēxtră tĕnēbāt175

ēxcĭdĭt; ēxtēmplō grăcĭlēs ēx aērĕ cătēnās

rētĭăque ēt lăquĕōs, quaē lūmĭnă fāllĕrĕ pōssēnt,

ēlīmāt; nōn īllŭd ŏpūs tĕnŭīssĭmă vīncānt

stāmĭnă, nōn sūmmō quaē pēndĕt ărānĕă tīgnō;

ūtquĕ lĕvīs tāctūs mōmēntăquĕ pārvă sĕquāntūr180

ēffĭcĭt ēt lēctō cīrcūmdătă cōllŏcăt āptē.

Ūt vēnērĕ tŏrūm cōniūnx ĕt ădūltĕr ĭn ūnūm,

ārtĕ vĭrī vīnclīsquĕ nŏvā rătĭōnĕ părātīs

īn mĕdĭīs āmbō dēprēnsi āmplēxĭbŭs haērēnt.

Lēmnĭŭs ēxtēmplō vālvās pătĕfēcĭt ĕbūrnās185

īmmīsītquĕ dĕōs; īllī iăcŭērĕ lĭgātī

tūrpĭtĕr; ātque ălĭquīs dē dīs nōn trīstĭbŭs ōptāt

sīc fĭĕrī tūrpīs; sŭpĕrī rīsērĕ dĭūquĕ

haēc fŭĭt īn tōtō nōtīssĭmă fābŭlă caēlō.

Ēxĭgĭt īndĭcĭī mĕmŏrēm Cўthĕrēĭă poēnām190

īnquĕ vĭcēs īllūm, tēctōs quī laēsĭt ămōrēs,

laēdĭt ămōrĕ părī. Quīd nūnc, Hўpĕrīŏnĕ nātĕ,

fōrmă cŏlōrquĕ tĭbī rădĭātăquĕ lūmĭnă prōsūnt?

Nēmpĕ tŭīs ōmnēs quī tērrās īgnĭbŭs ūrīs,

ūrĕrĭs īgnĕ nŏvō; quīque ōmnĭă cērnĕrĕ dēbēs,195

Leūcŏthŏēn spēctās ēt vīrgĭnĕ fīgĭs ĭn ūnā,

quōs mūndō dēbēs, ŏcŭlōs. Mŏdŏ sūrgĭs Ĕōō

tēmpĕrĭūs caēlō, mŏdŏ sērĭŭs īncĭdĭs ūndīs

spēctāndīquĕ mŏrā brūmālīs pōrrĭgĭs hōrās;

dēfĭcĭs īntērdūm vĭtĭūmque īn lūmĭnă mēntīs200

trānsĭt ĕt ōbscūrūs mōrtālĭă pēctŏră tērrēs.

Nēc, tĭbĭ quōd lūnaē tērrīs prŏpĭōrĭs ĭmāgŏ

ōbstĭtĕrīt, pāllēs;