Scansione metrica (sillabe lunghe e brevi) di Virgilio, Eneide, libro VII

Tū quŏquĕ lītŏrĭbūs nōstrīs, Aēnēĭă nūtrīx,

aētērnām mŏrĭēns fāmām, Căĭētă, dĕdīstī;

ēt nūnc sērvăt hŏnōs sēdēm tŭŭs, ōssăquĕ nōmēn

Hēspĕrĭa īn māgnā, sī qua ēst ĕă glōrĭă, sīgnāt.

Āt pĭŭs ēxsĕquĭīs Aēnēās rītĕ sŏlūtīs,5

āggĕrĕ cōmpŏsĭtō tŭmŭlī, pōstquam āltă quĭērūnt

aēquŏră, tēndĭt ĭtēr vēlīs pōrtūmquĕ rĕlīnquīt.

Ādspīrānt aūrae īn nōctēm nēc cāndĭdă cūrsūs

lūnă nĕgāt, splēndēt trĕmŭlō sūb lūmĭnĕ pōntūs.

Prōxĭmă Cīrcaēaē rādūntūr lītŏră tērraē,10

dīvĕs ĭnāccēssōs ŭbĭ Sōlīs fīlĭă lūcōs

ādsĭdŭō rĕsŏnāt cāntū tēctīsquĕ sŭpērbīs

ūrĭt ŏdōrātām nōctūrna īn lūmĭnă cēdrūm,

ārgūtō tĕnŭīs pērcūrrēns pēctĭnĕ tēlās.

Hīnc ēxaūdīrī gĕmĭtūs īraēquĕ lĕōnūm15

vīnclă rĕcūsāntum ēt sērā sūb nōctĕ rŭdēntūm,

saētĭgĕrīquĕ sŭēs ātque īn praēsēpĭbŭs ūrsī

saēvīre āc fōrmaē māgnōrum ŭlŭlārĕ lŭpōrūm,

quōs hŏmĭnum ēx făcĭē dĕă saēvă pŏtēntĭbŭs hērbīs

īndŭĕrāt Cīrce īn vōltūs āc tērgă fĕrārūm.20

Quaē nē mōnstră pĭī pătĕrēntūr tālĭă Trōēs,

dēlāti īn pōrtūs, neū lītŏră dīră sŭbīrēnt,

Nēptūnūs vēntīs īnplēvīt vēlă sĕcūndīs

ātquĕ fŭgām dĕdĭt ēt praētēr vădă fērvĭdă vēxīt.

Iāmquĕ rŭbēscēbāt rădĭīs măre ĕt aēthĕre ăb āltō25

Aūrōra īn rŏsĕīs fūlgēbāt lūtĕă bīgīs:

cūm vēntī pŏsŭēre ōmnīsquĕ rĕpēntĕ rĕsēdīt

flātŭs ĕt īn lēntō lūctāntūr mārmŏrĕ tōnsaē.

Ātque hīc Aēnēās īngēntem ēx aēquŏrĕ lōcūm

prōspĭcĭt. Hūnc īntēr flŭvĭō Tĭbĕrīnŭs ămoēnō30

vērtĭcĭbūs răpĭdīs ēt mūltā flāvŭs ărēnā

īn mărĕ prōrūmpīt. Vărĭaē cīrcūmquĕ sŭprāquĕ

ādsuētaē rīpīs vŏlŭcrēs ēt flūmĭnĭs ālveō

aēthĕră mūlcēbānt cāntū lūcōquĕ vŏlābānt.

Flēctĕre ĭtēr sŏcĭīs tērraēque ādvērtĕrĕ prōrās35

īmpĕrăt ēt laētūs flŭvĭō sūccēdĭt ŏpācō.

Nūnc ăgĕ, quī rēgēs, Ĕrătō, quaē tēmpŏră rērūm,

quīs Lătĭo āntīquō fŭĕrīt stătŭs, ādvĕnă clāssēm

cūm prīmum Aūsŏnĭīs ēxērcĭtŭs ādpŭlĭt ōrīs,

ēxpĕdĭam ēt prīmaē rĕvŏcābo ēxōrdĭă pūgnaē.40

Tū vātēm tū, dīvă, mŏnē. Dīcam hōrrĭdă bēllă,

dīcam ăcĭēs āctōsque ănĭmīs īn fūnĕră rēgēs

Tŷrrhēnāmquĕ mănūm tōtāmquĕ sŭb ārmă cŏāctām

Hēspĕrĭām. Măĭōr rērūm mĭhĭ nāscĭtŭr ōrdŏ,

māiŭs ŏpūs mŏvĕō: Rēx ārvă Lătīnŭs ĕt ūrbēs45

iām sĕnĭōr lōngā plăcĭdās īn pācĕ rĕgēbāt.

Hūnc Faūno ēt nŷmphā gĕnĭtūm Laūrēntĕ Mărīcā

āccĭpĭmūs; Faūnō Pīcūs pătĕr īsquĕ părēntēm

tē, Sātūrnĕ, rĕfērt: tū sānguĭnĭs ūltĭmŭs aūctōr.

Fīlĭŭs huīc fātō dīvōm prōlēsquĕ vĭrīlīs50

nūllă fŭīt prīmāque ŏrĭēns ērēptă iŭvēnta ēst.

Sōlă dŏmum ēt tāntās sērvābāt fīlĭă sēdēs,

iām mātūră vĭrō, iām plēnīs nūbĭlĭs ānnīs.

Mūlti īllām māgno ē Lătĭō tōtāquĕ pĕtēbānt

Aūsŏnĭā. Pĕtĭt ānte ălĭōs pūlchērrĭmŭs ōmnīs55

Tūrnŭs, ăvīs ătăvīsquĕ pŏtēns, quēm rēgĭă cōniūnx

ādiūngī gĕnĕrūm mīrō prŏpĕrābăt ămōrĕ;

sēd vărĭīs pōrtēntă dĕūm tērrōrĭbŭs ōbstānt.

Laūrŭs ĕrāt tēctī mĕdĭo īn pĕnĕtrālĭbŭs āltīs,

sācră cŏmām mūltōsquĕ mĕtū sērvātă pĕr ānnōs,60

quām pătĕr iūvēntām, prīmās cūm cōndĕrĕt ārcēs,

īpsĕ fĕrēbātūr Phoēbō sācrāssĕ Lătīnūs

Laūrēntīsque ăb ĕā nōmēn pŏsŭīssĕ cŏlōnīs.

Hūiŭs ăpēs sūmmūm dēnsaē mīrābĭlĕ dīctū

- -

strīdōre īngēntī lĭquĭdūm trāns aēthĕră vēctaē,65

ōbsēdēre ăpĭcem, ēt pĕdĭbūs pēr mūtŭă nēxīs

ēxāmēn sŭbĭtūm rāmō frōndēntĕ pĕpēndīt.

Cōntĭnŭō vātēs "Ēxtērnūm cērnĭmŭs" īnquīt

"ādvēntārĕ vĭrum ēt pārtīs pĕtĕre āgmĕn ĕāsdēm

pārtĭbŭs ēx īsdem ēt sūmmā dŏmĭnārĭĕr ārcĕ."70

Praētĕrĕā cāstīs ădŏlēt dum āltārĭă taēdīs

ēt iūxtā gĕnĭtōrem ādstāt Lāvīnĭă vīrgŏ,

vīsă nĕfās lōngīs cōmprēndĕrĕ crīnĭbŭs īgnēm,

- -

ātque ōmnem ōrnātūm flāmmā crĕpĭtāntĕ crĕmārī,

rēgālīsque āccēnsă cŏmās, āccēnsă cŏrōnām75

īnsīgnēm gēmmīs, tūm fūmĭdă lūmĭnĕ fūlvō

īnvŏlŭi āc tōtīs Vōlcānūm spārgĕrĕ tēctīs.

Īd vēro hōrrēndum āc vīsū mīrābĭlĕ fērrī:

nāmquĕ fŏre īnlūstrēm fāmā fātīsquĕ cănēbānt

īpsām, sēd pŏpŭlō māgnūm pōrtēndĕrĕ bēllūm.80

Āt rēx sōllĭcĭtūs mōnstrīs ōrācŭlă Faūnī,

fātĭdĭcī gĕnĭtōrĭs, ădīt lūcōsquĕ sŭb āltā

cōnsŭlĭt Ālbŭnĕā, nĕmŏrūm quaē māxĭmă sācrō

fōntĕ sŏnāt saēvāmque ēxhālăt ŏpācă mĕphītīm.

Hīnc Ĭtălaē gēntēs ōmnīsque Oēnōtrĭă tēllūs85

īn dŭbĭīs rēspōnsă pĕtūnt; hūc dōnă săcērdōs

cūm tŭlĭt ēt caēsārum ŏvĭūm sūb nōctĕ sĭlēntī

pēllĭbŭs īncŭbŭīt strātīs sōmnōsquĕ pĕtīvīt,

mūltă mŏdīs sĭmŭlācră vĭdēt vŏlĭtāntĭă mīrīs

ēt vărĭās aūdīt vōcēs frŭĭtūrquĕ dĕōrūm90

cōnlŏquĭo ātque īmīs Ăchĕrōnta ādfātŭr Ăvērnīs.

Hīc ēt tūm pătĕr īpsĕ pĕtēns rēspōnsă Lătīnūs

cēntūm lānĭgĕrās māctābāt rītĕ bĭdēntīs

ātque ĕărum ēffūltūs tērgō strātīsquĕ iăcēbāt

vēllĕrĭbūs; sŭbĭta ēx āltō vōx rēddĭtă lūco ēst:95

"Nē pĕtĕ cōnŭbĭīs nātām sŏcĭārĕ Lătīnīs,

ō mĕă prōgĕnĭēs, thălămīs nē crēdĕ părātīs:

ēxtērnī vĕnĭēnt gĕnĕrī, quī sānguĭnĕ nōstrūm

nōmĕn ĭn āstră fĕrānt quōrūmque āb stīrpĕ nĕpōtēs

ōmnĭă sūb pĕdĭbūs, quā Sōl ūtrūmquĕ rĕcūrrēns100

ādspĭcĭt Ōcĕănūm, vērtīquĕ rĕgīquĕ vĭdēbūnt."

Haēc rēspōnsă pătrīs Faūnī mŏnĭtūsquĕ sĭlēntī

nōctĕ dătōs nōn īpsĕ sŭō prĕmĭt ōrĕ Lătīnūs,

sēd cīrcūm lātē vŏlĭtāns iām Fāmă pĕr ūrbēs

Aūsŏnĭās tŭlĕrāt, cūm Lāŏmĕdōntĭă pūbēs105

grāmĭnĕō rīpaē rĕlĭgāvĭt ăb āggĕrĕ clāssēm.

Aēnēās prīmīquĕ dŭcēs ēt pūlchĕr Ĭūlūs

cōrpŏră sūb rāmīs dēpōnūnt ārbŏrĭs āltaē

īnstĭtŭūntquĕ dăpēs ĕt ădōrĕă lībă pĕr hērbām

sūbĭcĭūnt ĕpŭlīs sīc Iūppĭtĕr īpsĕ mŏnēbāt

- -110

ēt Cĕrĕālĕ sŏlūm pōmīs āgrēstĭbŭs aūgēnt.

Cōnsūmptīs hīc fōrte ălĭīs, ūt vērtĕrĕ mōrsūs

ēxĭgŭam īn Cĕrĕrēm pēnūrĭa ădēgĭt ĕdēndī

ēt vĭŏlārĕ mănū mālīsque aūdācĭbŭs ōrbēm

fātālīs crūstī pătŭlīs nēc pārcĕrĕ quādrīs:115

"Heūs, ĕtĭām mēnsās cōnsūmĭmŭs" īnquĭt Ĭūlūs,

nēc plūra ādlūdēns. Ĕă vōx aūdītă lăbōrūm

prīmă tŭlīt fīnēm, prīmāmquĕ lŏquēntĭs ăb ōrĕ

ērĭpŭīt pătĕr āc stŭpĕfāctūs nūmĭnĕ prēssīt.

Cōntĭnŭō "Sālvē fātīs mĭhĭ dēbĭtă tēllūs120

vōsque" āīt "ō fīdĭ Troĭaē sālvētĕ pĕnātēs;

hīc dŏmŭs, haēc pătrĭa ēst. Gĕnĭtōr mĭhĭ tālĭă nāmquĕ

nūnc rĕpĕto Ānchīsēs fātōrum ārcānă rĕlīquīt:

- -

"Cūm tē, nātĕ, fămēs īgnōta ād lītŏră vēctūm

āccīsīs cōgēt dăpĭbūs cōnsūmĕrĕ mēnsās,125

tūm spērārĕ dŏmōs dēfēssŭs ĭbīquĕ mĕmēntō

prīmă lŏcārĕ mănū mōlīrīque āggĕrĕ tēctă"

haēc ĕrăt īllă fămēs, haēc nōs sūprēmă mănēbānt,

ēxĭtĭīs pŏsĭtūră mŏdūm.

Quāre ăgĭte ēt prīmō laētī cūm lūmĭnĕ sōlīs130

quaē lŏcă, quīve hăbĕānt hŏmĭnēs, ŭbĭ moēnĭă gēntīs,

vēstīgēmŭs ĕt ā pōrtū dīvērsă pĕtāmūs.

Nūnc pătĕrās lībātĕ Iŏvī prĕcĭbūsquĕ vŏcātĕ

Ānchīsēn gĕnĭtōrem ēt vīnă rĕpōnĭtĕ mēnsīs."

Sīc deīnde ēffātūs frōndēntī tēmpŏră rāmō135

īnplĭcăt ēt Gĕnĭūmquĕ lŏcī prīmāmquĕ dĕōrūm

Tēllūrēm Nŷmphāsque ĕt ădhūc īgnōtă prĕcātūr

flūmĭnă, tūm Nōctēm Nōctīsque ŏrĭēntĭă sīgnă

Īdaēūmquĕ Iŏvēm Phrўgĭāmque ēx ōrdĭnĕ mātrēm

īnvŏcăt ēt dŭplĭcīs caēlōque Ĕrĕbōquĕ părēntēm.140

Hīc pătĕr ōmnĭpŏtēns tēr caēlō clārŭs ăb āltō

īntōnvīt rădĭīsque ārdēntēm lūcĭs ĕt aūrō

īpsĕ mănū quătĭēns ōstēndĭt ăb aēthĕrĕ nūbēm.

Dīdĭtŭr hīc sŭbĭtō Trōiānă pĕr āgmĭnă rūmōr

ādvēnīssĕ dĭēm, quō dēbĭtă moēnĭă cōndānt.145

Cērtātim īnstaūrānt ĕpŭlās ātque ōmĭnĕ māgnō

crātērās laētī stătŭūnt ēt vīnă cŏrōnānt.

Pōstĕră cūm prīmā lūstrābāt lāmpădĕ tērrās

ōrtă dĭēs, ūrbem ēt fīnīs ēt lītŏră gēntīs

dīvērsi ēxplōrānt: haēc fōntīs stāgnă Nŭmīcī,150

hūnc Thŷbrīm flŭvĭum, hīc fōrtīs hăbĭtārĕ Lătīnōs.

Tūm sătŭs Ānchīsā dēlēctōs ōrdĭne ăb ōmnī

cēntum ōrātōrēs aūgūsta ād moēnĭă rēgīs

īrĕ iŭbēt, rāmīs vēlātōs Pāllădĭs ōmnīs,

dōnăquĕ fērrĕ vĭrō pācēmque ēxpōscĕrĕ Teūcrīs.155

Haūd mŏră fēstīnānt iūssī răpĭdīsquĕ fĕrūntūr

pāssĭbŭs. Īpse hŭmĭlī dēsīgnāt moēnĭă fōssā

mōlītūrquĕ lŏcūm prīmāsque īn lītŏrĕ sēdēs

cāstrōrum īn mōrēm pīnnīs ātque āggĕrĕ cīngīt.

Iāmque ĭtĕr ēmēnsī tūrrīs āc tēctă Lătīnī160

ārdŭă cērnēbānt iŭvĕnēs mūrōsquĕ sŭbībānt.

Ānte ūrbēm pŭĕri ēt prīmaēvō flōrĕ iŭvēntūs

ēxērcēntŭr ĕquīs dŏmĭnāntque īn pūlvĕrĕ cūrrūs

aūt ācrīs tēndūnt ārcūs aūt lēntă lăcērtīs

spīcŭlă cōntōrquēnt cūrsūque īctūquĕ lăcēssūnt:165

cūm praēvēctŭs ĕquō lōngaēvī rēgĭs ăd aūrīs

nūntĭŭs īngēntīs īgnōta īn vēstĕ rĕpōrtāt

ādvēnīssĕ vĭrōs. Īlle īntrā tēctă vŏcārī

īmpĕrăt ēt sŏlĭō mĕdĭūs cōnsēdĭt ăvītō.

Tēctum aūgūstum īngēns, cēntūm sūblīmĕ cŏlūmnīs,170

ūrbĕ fŭīt sūmmā, Laūrēntīs rēgĭă Pīcī,

hōrrēndūm sīlvīs ēt rēlĭgĭōnĕ părēntūm.

Hīc scēptra āccĭpĕre ēt prīmōs āttōllĕrĕ fāscēs

rēgĭbŭs ōmĕn ĕrāt, hōc īllīs cūrĭă tēmplūm,

haēc sācrīs sēdēs ĕpŭlīs, hīc āriĕtĕ caēsō175

pērpĕtŭīs sŏlĭtī pātrēs cōnsīdĕrĕ mēnsīs.

Quīn ĕtĭām vĕtĕrum ēffĭgĭēs ēx ōrdĭne ăvōrūm

āntīqua ē cēdrō, | Ĭtălūsquĕ pătērquĕ Săbīnūs,

vītĭsătōr, cūrvām sērvāns sŭb ĭmāgĭnĕ fālcēm,

sĕnēx Iānīquĕ bĭfrōntĭs ĭmāgŏ180

Sātūrnūsquĕ

vēstĭbŭlo ādstābānt ălĭīque āb ōrdĭnĕ rēgēs,

Mārtĭă qui ōb pătrĭām pūgnāndō vōlnĕră pāssī.

Mūltăquĕ praētĕrĕā sācrīs īn pōstĭbŭs ārmă,

cāptīvī pēndēnt cūrrūs cūrvaēquĕ sĕcūrēs

ēt crīstaē căpĭtum ēt pōrtārum īngēntĭă claūstră185

spīcŭlăquē clĭpĕīque ērēptăquĕ rōstră cărīnīs.

Īpsĕ Quĭrīnālī lĭtŭō pārvāquĕ sĕdēbāt

sūccīnctūs trăbĕā laēvāque āncīlĕ gĕrēbāt

Pīcŭs, ĕquōm dŏmĭtōr; quēm cāptă cŭpīdĭnĕ cōniūnx

aūrĕă pērcūssūm vīrgā, vērsūmquĕ vĕnēnīs190

fēcĭt ăvēm Cīrcē spārsītquĕ cŏlōrĭbŭs ālās.

Tāli īntūs tēmplō dīvōm pătrĭāquĕ Lătīnūs

sēdĕ sĕdēns Teūcrōs ād sēse īn tēctă vŏcāvīt,

ātque haēc īngrēssīs plăcĭdō prĭŏr ēdĭdĭt ōrĕ:

"Dīcĭtĕ, Dārdănĭdaē nĕque ĕnīm nēscīmŭs ĕt ūrbēm195

-

ēt gĕnŭs, aūdītīque ādvērtĭtĭs aēquŏrĕ cūrsūm -

quīd pĕtĭtīs, quaē caūsă rătēs aūt cūiŭs ĕgēntēs

lītŭs ăd Aūsŏnĭūm tōt pēr vădă caērŭlă vēxīt?

Sīve ērrōrĕ vĭaē seū tēmpēstātĭbŭs āctī,

quālĭă mūltă mărī naūtaē pātiūntŭr ĭn āltō,200

flūmĭnĭs īntrāstīs rīpās pōrtūquĕ sĕdētīs,

nē fŭgĭte hōspĭtĭūm nēve īgnōrātĕ Lătīnōs,

Sātūrnī gēntem, haūd vīnclō nēc lēgĭbŭs aēquām,

spōntĕ sŭā vĕtĕrīsquĕ dĕī sē mōrĕ tĕnēntēm.

Ātque ĕquĭdēm mĕmĭnī fāma ēs