Lucano, Bellum civile (Pharsalia). Scansione metrica dell'intera opera

III

Prōpŭlĭt ūt clāssēm vēlīs cēdēntĭbŭs aūstērīncūmbēns mĕdĭūmquĕ rătēs mōvērĕ prŏfūndūm, ōmnĭs ĭn Īŏnĭōs spēctābāt nāvĭtă flūctūs; sōlŭs ăb Hēspĕrĭā nōn flēxīt lūmĭnă tērrā Māgnūs, dūm pătrĭōs pōrtūs, dūm lītŏră nūmquām 5ād vīsūs rĕdĭtūră sŭōs tēctūmquĕ căcūmēn nūbĭbĭbŭs ēt dŭbĭōs cērnīt vānēscĕrĕ mōntīs. Īndĕ sŏpōrĭfĕrō cēssērūnt lānguĭdă sōmnō mēmbră dŭcīs; dīrī tūm plēna hōrrōrĭs ĭmāgŏ vīsă căpūt maēstūm pĕr hĭāntēs Iūlĭā tērrās 10tōllĕre ĕt āccēnsō fŭrĭālīs stārĕ sĕpūlchrō.

"Sēdĭbŭs Ēlўsĭīs cāmpōque ēxpūlsă pĭōrūm ād Stўgĭās" īnquīt "tĕnĕbrās mānēsquĕ nŏcēntēs pōst bēllūm cīvīlĕ trăhōr: vīdi īpsă tĕnēntīs Eūmĕnĭdās, quătĕrēnt quās vēstrīs lāmpădăs ārmīs; 15praēpărăt īnnŭmĕrās pūppīs Ăchĕrōntĭs ădūstī pōrtĭtŏr; īn mūltās lāxāntūr Tārtără

poēnās,vīx ŏpĕrī cūnctaē dēxtrā prŏpĕrāntĕ sŏrōrēssūffĭcĭūnt, lāssānt rūmpēntīs stāmĭnă Pārcās.

Cōniŭgĕ mē laētōs dūxīstī, Māgnĕ, trĭūmphōs:20fōrtūna ēst mūtātă tŏrīs sēmpērquĕ pŏtēntīsdētrăhĕre īn clādēm fātō dāmnātă mărītōsīnnūpsīt tĕpĭdō paēlēx Cōrnēlĭă būstō.

Haērĕăt īllă tŭīs pēr bēllă, pĕr aēquŏră sīgnīs,dūm nōn sēcūrōs lĭcĕāt mĭhĭ rūmpĕrĕ sōmnōs25ēt nūllūm vēstrō văcŭūm sīt tēmpŭs ămōrī,sēd tĕnĕāt Caēsārquĕ dĭēs ēt Iūlĭā nōctēs.

Mē nōn Lēthaēaē, cōniūnx, ōblīvĭă rīpaēīmmĕmŏrēm fēcērĕ tŭī, rēgēsquĕ sĭlēntūmpērmīsērĕ sĕquī. vĕnĭām tē bēllă gĕrēntĕ30īn mĕdĭās ăcĭēs; nūmquām tĭbĭ, Māgnĕ, pĕr ūmbrāspērquĕ mĕōs mānēs gĕnĕrō nōn ēssĕ lĭcēbīt.

Ābscīdīs frūstrā fērrō tŭă pīgnŏră: bēllūmtē făcĭēt cīvīlĕ mĕūm." Sīc fātă rĕfūgītūmbră pĕr

āmplēxūs trĕpĭdī dīlāpsă mărītī.

35Īllĕ, dĕī quămŭīs clādēm mānēsquĕ mĭnēntūr,māiŏr ĭn ārmă rŭīt cērtā cūm mēntĕ mălōrūmēt "Quĭd" ăīt "vānī tērrēmŭr ĭmāgĭnĕ vīsūs?Aūt nĭhĭl ēst sēnsūs ănĭmīs ā mōrtĕ rĕlīctūmaūt mōrs īpsă nĭhīl."

Tītān iām prōnŭs ĭn ūndās40ībăt ĕt īgnĭfĕrī tāntūm dēmērsĕrăt ōrbīs,quāntūm dēssĕ sŏlēt lūnaē, seū plēnă fŭtūrāst,seū iām plēnă fŭīt: tūnc ōbtŭlĭt hōspĭtă tēllūspūppĭbŭs āccēssūs făcĭlēs; lēgērĕ rŭdēntīsēt pŏsĭtō rēmīs pĕtĭērūnt lītŏră mālō.

45Caēsăr, ŭt ēmīssās vēntī răpŭērĕ cărīnās,ābscōndītquĕ frĕtūm clāssēs, ēt lītŏrĕ sōlūsdūx stĕtĭt Hēspĕrĭō, nōn īllūm glōrĭă pūlsīlaētĭfĭcāt Māgnī; quĕrĭtūr quōd tūtă pĕr aēquōrtērgă fĕrānt hōstēs. nĕque ĕnīm iām sūffĭcĭt ūllă50praēcĭpĭtī fōrtūnă vĭrō, nēc

vīncĕrĕ tāntī,ūt bēllūm dīffērrĕt, ĕrāt. tūm pēctŏrĕ cūrāsēxpŭlĭt ārmōrūm pācīque īntēntŭs ăgēbāt,quōquĕ mŏdō vānōs pŏpŭlī cōncīrĕt ămōrēsgnărŭs ēt ĭrărūm caūsās ēt sūmmă făvōrīs55ānnōnā mōmēntă trăhī. nāmque āssĕrĭt ūrbīssōlă fămēs ĕmĭtūrquĕ mĕtūs, cūm sēgnĕ pŏtēntēsvūlgŭs ălūnt: nēscīt plēbēs iēiūnă tĭmērĕ.Cūrĭŏ Sīcănĭās trānscēndĕrĕ iūssŭs ĭn ūrbēs,quā mărĕ tēllūrēm sŭbĭtīs aūt ōbrŭĭt ūndīs60aūt scĭdĭt ēt mĕdĭās fēcīt sĭbĭ lītŏră tērrās;vīs īllīc īngēns pĕlăgī, sēmpērquĕ lăbōrāntaēquŏră nē rūptī rĕpĕtānt cōnfīnĭă mōntēs,bēllăquĕ Sārdōās ĕtĭām spārgūntŭr ĭn ōrās.Ūtrăquĕ frūgĭfĕrīs ēst īnsŭlă nōbĭlĭs ārvīs;65nēc prĭŭs Hēspĕrĭām lōngīnquīs mēssĭbŭs ūllaēnēc Rōmānă măgīs cōmplērūnt hōrrĕā tērraē.Vbērē vīx glaēbaē sŭpĕrāt cēssāntĭbŭs

aūstrīs,cūm mĕdĭūm nūbēs bŏrĕā cōgēntĕ sŭb āxēmēffūsīs māgnūm Lĭbўē tŭlĭt īmbrĭbŭs ānnūm.

Haēc ŭbĭ sūnt prōvīsă dŭcī, tūnc āgmĭnă vīctōrnōn ārmātă trăhēns, sēd pācĭs hăbēntĭă vūltūm,tēctă pĕtīt pătrĭaē.

Prō, sī rĕmĕāssĕt ĭn ūrbēm,Gāllōrūm tāntūm pŏpŭlīs ārctōquĕ sŭbāctāquām sĕrīēm rērūm lōngā praēmīttĕrĕ pōmpā,

quās pŏtŭīt bēllī făcĭēs! ūt vīncŭlă RhēnōŌcĕănōquĕ dărēt, cēlsōs ūt Gāllĭă cūrrūsnōbĭlĭs ēt flāvīs sĕquĕrētūr mīxtă Brĭtānnīs!

Pērdĭdĭt ō quālēm vīncēndō plūră trĭūmphūm!

Nōn īllūm laētīs vādēntēm coētĭbŭs ūrbēs, sēd tăcĭtaē vīdērĕ mĕtū, nēc cōnstĭtĭt ūsquāmōbvĭă tūrbă dŭcī.

Gaūdēt tămĕn ēssĕ tĭmōrītām māgnō pŏpŭlīs ēt sē nōn māllĕt ămārī.

Iāmque ēt praēcĭpĭtīs sŭpĕrāvĕrăt Ānxŭrĭs ārcēs,ēt quā Pōmptīnās vĭā dīvĭdĭt ūdă

pălūdēs,85quā sūblīmĕ nĕmūs, Scўthĭcaē quā rēgnă Dĭānaē,quāque ĭtĕr ēst Lătĭīs ād sūmmām fāscĭbŭs Ālbām;ēxcēlsā dē rūpĕ prŏcūl iām cōnspĭcĭt ūrbēmārctōī tōtō nōn vīsām tēmpŏrĕ bēllīmīrātūsquĕ sŭaē sīc fātūr moēnĭă Rōmaē:90"Tēnĕ, dĕūm sēdēs, nōn ūllō Mārtĕ cŏāctĭdēsĕrŭērĕ vĭrī? prō quā pūgnābĭtŭr ūrbĕ?Dī mĕlĭūs, quōd nōn Lătĭās ēōŭs ĭn ōrāsnūnc fŭrŏr īncŭbŭīt nēc iūnctō Sārmătă vēlōxPānnŏnĭō Dācīsquĕ Gĕtēs ādmīxtŭs: hăbēntī95tām păvĭdūm tĭbĭ, Rōmă, dŭcēm fōrtūnă pĕpērcīt,quōd bēllūm cīvīlĕ fŭīt." Sīc fātŭr ĕt ūrbēmāttŏnĭtām tērrōrĕ sŭbīt. Nāmque īgnĭbŭs ātrīscrēdĭtŭr ūt cāptaē rāptūrūs moēnĭă Rōmaēspārsūrūsquĕ dĕōs. Fŭĭt haēc mēnsūră tĭmōrīs:100vēllĕ pŭtānt quōdcūmquĕ pŏtēst. Nōn ōmĭnă fēstă,nōn fīctās laētō vōcēs sĭmŭlārĕ

tŭmūltū,vīx ōdīssĕ văcāt. Phoēbēă pălātĭă cōmplēttūrbă pătrūm nūllō cōgēndī iūrĕ sĕnātūsē lătĕbrīs ēdūctă sŭīs; nōn cōnsŭlĕ sācraē105fūlsērūnt sēdēs, nōn prōxĭmă lēgĕ pŏtēstās,praētŏr ădēst, văcŭaēquĕ lŏcō cēssērĕ cŭrūlēs:ōmnĭă Caēsăr ĕrāt; prīvātaē cūrĭā vōcīstēstĭs ădēst. Sēdērĕ pătrēs cēnsērĕ părātī,sī rēgnūm, sī tēmplă sĭbī iŭgŭlūmquĕ sĕnātūs110ēxĭlĭūmquĕ pĕtāt. mĕlĭūs, quōd plūră iŭbērĕērŭbŭīt quām Rōmă pătī. Tămĕn ēxĭt ĭn īrām:vīrĭbŭs ān pōssīnt ōbsīstĕrĕ iūrā, pĕr ūnūmlībērtās ēxpērtă vĭrūm. Pūgnāxquĕ Mĕtēllūs,ūt vĭdĕt īngēntī Sātūrnĭā tēmplă rĕvēllī115mōlĕ, răpīt grēssūs ēt Caēsărĭs āgmĭnā rūmpēnsāntĕ fŏrēs nōndūm rĕsĕrātaē cōnstĭtĭt aēdīs(ūsque ădĕō sōlūs fērrūm mōrtēmquĕ tĭmērĕaūrī nēscĭt ămōr. pĕrĕūnt dīscrīmĭnĕ

nūllōāmīssaē lēgēs; sēd, pārs vīlīssĭmă rērūm,120cērtāmēn mōvīstĭs, ŏpēs), prŏhĭbēnsquĕ răpīnāvīctōrēm clārā tēstātūr vōcĕ trĭbūnūs:"Nōn nĭsĭ pēr nōstrūm vōbīs pērcūssă pătēbūnttēmplă lătūs, nūllāsquĕ fĕrēs, nĭsī sānguĭnĕ sācrōspārsās, rāptŏr, ŏpēs. cērtē vĭŏlātă pŏtēstās125īnvĕnĭt īstă dĕōs, Crāssūmque īn bēllă sĕcūtaēsaēvă trĭbūnĭcĭaē vōvērūnt proēlĭă dīraē.Dētĕgĕ iām fērrūm; nĕque ĕnīm tĭbĭ tūrbă vĕrēndāstspēctātrīx scĕlĕrūm: dēsērtā stāmŭs ĭn ūrbĕ.Nōn fĕrĕt ē nōstrō scĕlĕrātūs praēmĭă mīlēs.130Sūnt quōs prōstērnās pŏpŭlī, quaē moēnĭā dōnēs.Pācĭs ăd ēxhaūstaē spŏlĭūm nōn cōgĭt ĕgēstās:bēllūm, Caēsăr, hăbēs." hīs māgnām vīctŏr ĭn īrāmvōcĭbŭs āccēnsūs: "Vānām spēm mōrtĭs hŏnēstaēcōncĭpĭs: haūd" īnquīt "iŭgŭlō sē pōllŭĕt īstō135nōstră,

Mĕtēllĕ, mănūs. Dīgnūm tē Caēsărĭs īrānūllŭs hŏnōr făcĭēt. tē vīndĭcĕ tūtă rĕlīctāstlībērtās? Nōn ūsque ădĕō pērmīscŭĭt īmīslōngūs sūmmă dĭēs, ūt nōn, sī vōcĕ Mĕtēllīsērvēntūr lēgēs, mālīnt ā Caēsărĕ tōllī."140Dīxĕrăt, ēt nōndūm fŏrĭbūs cēdēntĕ trĭbūnōācrĭŏr īră sŭbīt: saēvōs cīrcūmspĭcĭt ēnsēsōblītūs sĭmŭlārĕ tŏgām. Tūm Cōttă Mĕtēllūmcōmpŭlĭt aūdācī nĭmĭūm dēsīstĕrĕ coēptō."Lībērtās" īnquīt "pŏpŭlī quēm rēgnă cŏērcēnt,145lībērtātĕ pĕrīt, cūiūs sērvāvĕrĭs ūmbrām,sī quīdquīd iŭbĕārĕ vĕlīs. tōt rēbŭs ĭnīquīspārŭĭmūs vīctī; vĕnĭa ēst haēc sōlă pŭdōrīsdēgĕnĕrīsquĕ mĕtūs, nōn iām pŏtŭīssĕ nĕgārī.Ōcĭŭs āvērtāt dīrī mălă sēmĭnā bēllī.150Dāmnă mŏvēnt pŏpŭlōs, sī quōs sŭă iūră tŭēntūr.Nōn sĭbĭ, sēd dŏmĭnō grăvĭs ēst, quaē sērvĭt,

ĕgēstās.
Prōtĭnŭs ābdūctō pătŭērūnt tēmplă Mĕtēllō.
Tūnc rūpēs Tārpēiă sŏnāt māgnōquĕ rĕclūsāstēstātūr strīdōrĕ fŏrēs; tūnc cōndĭtŭs īmō155ērŭĭtūr tēmplō mūltīs nōn tāctŭs ăb ānnīs
Rōmānī cēnsūs pŏpŭlī, quēm Pūnĭcă bēllă,
quēm dĕdĕrāt Pērsēs, quēm vīctī praēdă Phĭlīppī,
quōd tĭbĭ, Rōmă, fŭgā Pŷrrhūs trĕpĭdāntĕ rĕlīquīt
(quō tē Fābrĭcĭūs rēgī nōn vēndĭdĭt aūrō),
160quīdquīd pārcōrūm mōrēs sērvāstĭs ăvōrūm,
quōd dītēs Ăsĭaē pŏpŭlī mīsērĕ trĭbūtūm,
vīctōrīquĕ dĕdīt Mīnōĭā Crētă Mĕtēllō,
quōd Cătŏ lōngīnquā vēxīt sŭpĕr aēquŏră Cŷprō.
Tūnc Ŏrĭēntĭs ŏpēs cāptōrūmque ūltĭmă rēgūm
165quaē Pōmpēiānīs praēlāta ēst gāză trĭūmphīs,
ēgĕrĭtūr; trīstī spŏlĭāntūr tēmplă răpīnā,
paūpĕrĭōrquĕ fŭīt tūnc prīmūm Caēsărĕ Rōmă.
Īntĕrĕā tōtūm Māgnī fōrtūnă pĕr ōrbēm
sēcūm

cāsūrās īn proēlĭă mōvĕrăt ūrbēs.

Prōxĭmă vīcīnō vīrēs dāt Graēcĭā bēllō.

Phōcăĭcās Āmphīsă mănūs scŏpŭlōsăquĕ Cīrrhă

Pārnāsōsquĕ iŭgō mīsīt dēsērtŭs ŭtrōquĕ.

Boēōtī cŏĭērĕ dŭcēs, quōs īmpĭgĕr āmbīt

fātĭdĭcā Cēphīsŏs ăquā Cādmēăquĕ Dīrcē,

Pīsaēaēquĕ mănūs pŏpŭlīsquĕ pĕr aēquŏră mīttēns

Sīcănĭīs Ālphēŏs ăquās. Tūnc Maēnălă līquīt

Ārcăs ĕt Hērcŭlĕām mīlēs Trāchīnĭŭs Oētēn.

Thēsprōtī Drўŏpēsquĕ rŭūnt, quērcūsquĕ sĭlēntīs

Chāŏnĭō vĕtĕrēs līquērūnt vērtĭcĕ Sēlloē.

Ēxhaūsīt tōtās quămŭīs dēlēctŭs Ăthēnās,

ēxĭgŭaē Phoēbēă tĕnēnt nāvālĭă pūppēs,

trēsquĕ pĕtūnt vērām cr