Scansione metrica Ovidio, Ars Amatoria, liber I

Ovidio, Ars amatoria

Distici elegiaci

Liber I

Sī quĭs ĭn - hōc ār-tēm pŏpŭ-lō nōn - nōvĭt ă-māndī, hōc lĕgăt ēt lēctō ‖ cārmĭnĕ dōctŭs ămēt. Ārtĕ cĭtaē vēlōquĕ rătēs rēmōquĕ mŏvēntūr, ārtĕ lĕvēs cūrrūs: ‖ ārtĕ rĕgēndŭs Ămōr. Cūrrĭbŭs Aūtŏmĕdōn lēntīsque ĕrăt āptŭs hăbēnīs, 5Tīphўs ĭn Haēmŏnĭā ‖ pūppĕ măgīstĕr ĕrāt: mē Vĕnŭs ārtĭfĭcēm tĕnĕrō praēfēcĭt Ămōrī; Tīphўs ĕt Aūtŏmĕdōn ‖ dīcăr Ămōrĭs ĕgō. Īllĕ quĭdēm fĕrŭs ēst ēt quī mĭhĭ saēpĕ rĕpūgnēt; sēd pŭĕr ēst, aētās ‖ mōllĭs ĕt āptă rĕgī.

Phīllўrĭdēs pŭĕrūm cĭthărā pērfēcĭt Ăchīllēm ātque ănĭmōs plăcĭdā ‖ cōntŭdĭt ārtĕ fĕrōs. Quī quŏtĭēns sŏcĭōs, tŏtĭēns ēxtērrŭĭt hōstēs, crēdĭtŭr ānnōsūm ‖ pērtĭmŭīssĕ sĕnēm; quās Hēctōr sēnsūrŭs ĕrāt, pōscēntĕ măgīstrō 15vērbĕrĭbūs iūssās ‖ praēbŭĭt īllĕ mănūs. Aēăcĭdaē Chīrōn, ĕgŏ sūm praēcēptŏr Ămōrīs; saēvŭs ŭtērquĕ pŭĕr, ‖ nātŭs ŭtērquĕ dĕā. Sēd tămĕn ēt taūrī cērvīx ŏnĕrātŭr ărātrō, frēnăquĕ māgnănĭmī ‖ dēntĕ tĕrūntŭr ĕquī: 20ēt mĭhĭ cēdĕt Ămōr, quāmvīs mĕă vūlnĕrĕt ārcū pēctŏră, iāctātās ‖ ēxcŭtĭātquĕ făcēs; quō mē fīnxĭt Ămōr, quō mē vĭŏlēntĭŭs ūssīt, hōc mĕlĭōr fāctī ‖ vūlnĕrĭs ūltŏr ĕrō.

Nōn ĕgŏ, Phoēbĕ, dătās ā tē mĭhĭ mēntĭăr ārtēs, 25nēc nōs āĕrĭaē ‖ vōcĕ mŏnēmŭr ăvīs, nēc mĭhĭ sūnt vīsaē Clīō Clīūsquĕ sŏrōrēs sērvāntī pĕcŭdēs ‖ vāllĭbŭs, Āscră, tŭīs; ūsŭs ŏpūs mŏvĕt hōc: vātī pārētĕ pĕrītō; vēră cănām. Coēptīs, ‖ mātĕr Ămōrĭs, ădēs. 30Ēstĕ prŏcūl, vīttaē tĕnŭēs, īnsīgnĕ pŭdōrīs, quaēquĕ tĕgīs mĕdĭōs ‖ īnstĭtă lōngă pĕdēs: nōs Vĕnĕrēm tūtām cōncēssăquĕ fūrtă cănēmūs īnquĕ mĕō nūllūm ‖ cārmĭnĕ crīmĕn ĕrīt.

Prīncĭpĭō, quŏd ămārĕ vĕlīs, rĕpĕrīrĕ lăbōrā, 35quī nŏvă nūnc prīmūm ‖ mīlĕs ĭn ārmă vĕnīs; prōxĭmŭs huīc lăbŏr ēst plăcĭtam ēxōrārĕ pŭēllām tērtĭŭs, ūt lōngō ‖ tēmpŏrĕ dūrĕt ămōr. Hīc mŏdŭs; haēc nōstrō sīgnābĭtŭr ārĕă cūrrū; haēc ĕrĭt ādmīssā ‖ mētă prĕmēndă rŏtā. 40Dūm lĭcĕt ēt lōrīs pāssīm pŏtĕs īrĕ sŏlūtīs, ēlĭgĕ cuī dīcās ‖ «Tū mĭhĭ sōlă plăcēs». Haēc tĭbĭ nōn tĕnŭēs vĕnĭēt dēlāpsă pĕr aūrās; quaērēnda ēst ŏcŭlīs ‖ āptă pŭēllă tŭīs.

Scīt bĕnĕ vēnātōr, cērvīs ŭbĭ rētĭă tēndāt; 45scīt bĕnĕ, quā frĕndēns ‖ vāllĕ mŏrētŭr ăpēr aūcŭpĭbŭs nōtī frŭtĭcēs; quī sūstĭnĕt hāmōs, nōvīt quaē mūltō ‖ pīscĕ nătēntŭr ăquaē: tū quŏquĕ, mātĕrĭām lōngō quī quaērĭs ămōrī, āntĕ frĕquēns quō sīt ‖ dīscĕ pŭēllă lŏcō. 50Nōn ĕgŏ quaērēntēm vēntō dărĕ tēlă iŭbēbō, nēc tĭbi ŭt īnvĕnĭās ‖ lōngă tĕrēndă vĭa ēst.

Āndrŏmĕdēn Pērseūs nīgrīs pōrtārĭt ăb Īndīs, rāptăquĕ sīt Phrўgĭō ‖ Grāiă pŭēllă vĭrō; tōt tĭbĭ tāmquĕ dăbīt fōrmōsās Rōmă pŭēllās, 55«Haēc hăbĕt» ūt dīcās ‖ «quīdquĭd ĭn ōrbĕ fŭīt.» Gārgără quōt sĕgĕtēs, quŏt hăbēt Mēthŷmnă răcēmōs, aēquŏrĕ quōt pīscēs, ‖ frōndĕ tĕgūntŭr ăvēs, quōt caēlūm stēllās, tŏt hăbēt tŭă Rōmă pŭēllās: mātĕr ĭn Aēnēaē ‖ cōnstĭtĭt ūrbĕ sŭī. 60Seū căpĕrīs prīmīs ĕt ădhūc crēscēntĭbŭs ānnīs, ānte ŏcŭlōs vĕnĭēt ‖ vēră pŭēllă tŭōs; sīvĕ cŭpīs iŭvĕnēm, iŭvĕnēs tĭbĭ mīllĕ plăcēbūnt: cōgērīs vōtī ‖ nēscĭŭs ēssĕ tŭī. Seū tē fōrtĕ iŭvāt sēra ēt săpĭēntĭŏr aētās, 65hōc quŏquĕ, crēdĕ mĭhī, ‖ plēnĭŭs āgmĕn ĕrīt.

Tū mŏdŏ Pōmpĕĭā lēntūs spătĭārĕ sŭb ūmbrā, cūm sōl Hērcŭlĕī ‖ tērgă lĕōnĭs ădīt, aūt ŭbĭ mūnĕrĭbūs nātī sŭă mūnĕrĕ mātēr āddĭdĭt, ēxtērnō ‖ mārmŏrĕ dīvĕs ŏpūs; 70nēc tĭbĭ vītētūr quaē prīscīs spārsă tăbēllīs pōrtĭcŭs aūctōrīs ‖ Līvĭă nōmĕn hăbēt, quāquĕ părārĕ nĕcēm mĭsĕrīs pătrŭĕlĭbŭs aūsaē Bēlĭdĕs ēt strīctō ‖ stāt fĕrŭs ēnsĕ pătēr nēc tē praētĕrĕāt Vĕnĕrī plōrātŭs Ădōnīs 75cūltăquĕ Iūdaēō ‖ sēptĭmă sācră Sўrō, nēc fŭgĕ līnĭgĕraē Mēmphītĭcă tēmplă iŭvēncaē (mūltās īllă făcīt, ‖ quōd fŭĭt īpsă Iŏvī); et fora conveniunt (quis credere possit?) amori, flāmmăque ĭn ārgūtō ‖ saēpĕ rĕpērtă fŏrō. 80Sūbdĭtă quā Vĕnĕrīs fāctō dē mārmŏrĕ tēmplō Āppĭăs ēxprēssīs ‖ āĕră pūlsăt ăquīs, īllō saēpĕ lŏcō căpĭtūr cōnsūltŭs Ămōrī, quīque ălĭīs cāvīt, ‖ nōn căvĕt īpsĕ sĭbī; īllō saēpĕ lŏcō dēsūnt sŭă vērbă dĭsērtō, 85rēsquĕ nŏvaē vĕnĭūnt, ‖ caūsăque ăgēndă sŭa ēst. Hūnc Vĕnŭs ē tēmplīs, quaē sūnt cōnfīnĭă, rīdēt; quī mŏdŏ pātrōnūs, ‖ nūnc cŭpĭt ēssĕ clĭēns.

Sēd tū praēcĭpŭē cūrvīs vēnārĕ thĕātrīs; haēc lŏcă sūnt vōtō ‖ fērtĭlĭōră tŭō. 90Īllīc īnvĕnĭēs quŏd ămēs, quōd lūdĕrĕ pōssīs, quōdquĕ sĕmēl tāngās, ‖ quōdquĕ tĕnērĕ vĕlīs. Ūt rĕdĭt ītquĕ frĕquēns lōngūm fōrmīcă pĕr āgmēn, grānĭfĕrō sŏlĭtūm ‖ cūm vĕhĭt ōrĕ cĭbūm, aūt ŭt ăpēs sāltūsquĕ sŭōs ĕt ŏlēntĭă nāctaē 95pāscŭă pēr flōrēs ‖ ēt thўmă sūmmă vŏlānt, sīc rŭĭt ād cĕlĕbrēs cūltīssĭmă fēmĭnă lūdōs; cōpĭă iūdĭcĭūm ‖ saēpĕ mŏrātă mĕum ēst. Spēctātūm vĕnĭūnt, vĕnĭūnt spēctēntŭr ŭt īpsaē; īllĕ lŏcūs cāstī ‖ dāmnă pŭdōrĭs hăbēt. 100Prīmūs sōllĭcĭtōs fēcīstī, Rōmŭlĕ, lūdōs, cūm iūvīt vĭdŭōs ‖ rāptă Săbīnă vĭrōs.

Tūnc nĕquĕ mārmŏrĕō pēndēbānt vēlă thĕātrō, nēc fŭĕrānt lĭquĭdō ‖ pūlpĭtă rūbră crŏcō; īllīc quās tŭlĕrānt nĕmŏrōsă Pălātĭă frōndēs 105sīmplĭcĭtēr pŏsĭtaē ‖ scēnă sĭne ārtĕ fŭīt; īn grădĭbūs sēdīt pŏpŭlūs dē caēspĭtĕ fāctīs, quālĭbĕt hīrsūtās ‖ frōndĕ tĕgēntĕ cŏmās. Rēspĭcĭūnt ŏcŭlīsquĕ nŏtānt sĭbī quīsquĕ pŭēllām quām vĕlīt, ēt tăcĭtō ‖ pēctŏrĕ mūltă mŏvēnt; 110dūmquĕ rŭdēm praēbēntĕ mŏdūm tībīcĭnĕ Tūscō lūdĭŭs aēquātām ‖ tēr pĕdĕ pūlsăt hŭmūm, īn mĕdĭō plaūsū (plaūsūs tūnc ārtĕ cărēbānt) rēx pŏpŭlō praēdaē ‖ sīgnă †pĕtēndㆠdĕdīt. Prōtĭnŭs ēxsĭlĭūnt ănĭmūm clāmōrĕ fătēntēs 115vīrgĭnĭbūs cŭpĭdās ‖ īnĭcĭūntquĕ mănūs; ūt fŭgĭūnt ăquĭlās, tĭmĭdīssĭmă tūrbă, cŏlūmbaē ūtquĕ fŭgīt vīsōs ‖ āgnă nŏvēllă lŭpōs, sīc īllaē tĭmŭērĕ vĭrōs sĭnĕ lēgĕ rŭēntēs; cōnstĭtĭt īn nūllā ‖ quī fŭĭt āntĕ cŏlōr. 120Nām tĭmŏr ūnŭs ĕrāt, făcĭēs nōn ūnă tĭmōrīs: pārs lănĭāt crīnēs, ‖ pārs sĭnĕ mēntĕ sĕdēt; āltĕră maēstă sĭlēt, frūstrā vŏcăt āltĕră mātrēm; haēc quĕrĭtūr, stŭpĕt haēc; ‖ haēc mănĕt, īllă fŭgīt.

Dūcūntūr rāptaē, gĕnĭālīs praēdă, pŭēllaē, 125ēt pŏtŭīt mūltās ‖ īpsĕ dĕcērĕ tĭmōr. Sī quă rĕpūgnārāt nĭmĭūm cŏmĭtēmquĕ nĕgārāt, sūblātām cŭpĭdō ‖ vīr tŭlĭt īpsĕ sĭnū ātque ĭtă: «Quīd tĕnĕrōs lăcrĭmīs cōrrūmpĭs ŏcēllōs? Quōd mātrī pătĕr ēst, ‖ hōc tĭbĭ» dīxĭt «ĕrō.» 130Rōmŭlĕ, mīlĭtĭbūs scīstī dărĕ cōmmŏdă sōlūs: haēc mĭhĭ sī dĕdĕrīs ‖ cōmmŏdă, mīlĕs ĕrō. Scīlĭcĕt ēx īllō sōllēmnĭă mōrĕ thĕātră nūnc quŏquĕ fōrmōsīs ‖ īnsĭdĭōsă mănēnt. Nēc tē nōbĭlĭūm fŭgĭāt cērtāmĕn ĕquōrūm: 135mūltă căpāx pŏpŭlī ‖ cōmmŏdă Cīrcŭs hăbēt.

Nīl ŏpūs ēst dĭgĭtīs pēr quōs ārcānă lŏquārīs, nēc tĭbi pēr nūtūs ‖ āccĭpĭēndă nŏta ēst; prōxĭmŭs ā dŏmĭnā nūllō prŏhĭbēntĕ sĕdētō; iūngĕ tŭūm lătĕrī ‖ quā pŏtĕs ūsquĕ lătūs. 140Ēt bĕnĕ, quōd cōgīt, sī nōlīs, līnĕă iūngī, quōd tĭbĭ tāngēnda ēst ‖ lēgĕ pŭēllă lŏcī. Hīc tĭbĭ quaērātūr sŏcĭī sērmōnĭs ŏrīgŏ, ēt mŏvĕānt prīmōs ‖ pūblĭcă vērbă sŏnōs: cūiŭs ĕquī vĕnĭānt făcĭtō stŭdĭōsĕ rĕquīrās, 145nēc mŏră, quīsquĭs ĕrīt ‖ cuī făvĕt īllă, făvē. Āt cūm pōmpă frĕquēns caēlēstĭbŭs ībĭt ĕbūrnīs, tū Vĕnĕrī dŏmĭnaē ‖ plaūdĕ făvēntĕ mănū; ūtquĕ fĭt, īn grĕmĭūm pūlvīs sī fōrtĕ pŭēllaē dēcĭdĕrīt, dĭgĭtīs ‖ ēxcŭtĭēndŭs ĕrīt. 150Ētsī nūllŭs ĕrīt pūlvīs, tămĕn ēxcŭtĕ nūllūm: quaēlĭbĕt ōffĭcĭō ‖ caūsă sĭt āptă tŭō; pāllĭă sī tērrā nĭmĭūm dēmīssă iăcēbūnt, cōllĭge ĕt īnmūndā ‖ sēdŭlŭs ēffĕr hŭmō: prōtĭnŭs, ōffĭcĭī prĕtĭūm, pătĭēntĕ pŭēllā 155cōntīngēnt ŏcŭlīs ‖ crūră vĭdēndă tŭīs.

Rēspĭcĕ praētĕrĕā, pōst vōs quīcūmquĕ sĕdēbīt, nē prĕmăt ōppŏsĭtō ‖ mōllĭă tērgă gĕnū. Pārvă lĕvīs căpĭūnt ănĭmōs: fŭĭt ūtĭlĕ mūltīs pūlvīnūm făcĭlī ‖ cōmpŏsŭīssĕ mănū; 160prōfŭĭt ēt tĕnŭī vēntōs mōvīssĕ tăbēllā ēt căvă sūb tĕnĕrūm ‖ scāmnă dĕdīssĕ pĕdēm. Hōs ădĭtūs Cīrcūsquĕ nŏvō praēbēbĭt ămōrī spārsăquĕ sōllĭcĭtō ‖ trīstĭs hărēnă fŏrō. Īllā saēpĕ pŭēr Vĕnĕrīs pūgnāvĭt hărēnā 165ēt, quī spēctāvīt ‖ vūlnĕră, vūlnŭs hăbēt: dūm lŏquĭtūr tāngītquĕ mănūm pōscītquĕ lĭbēllūm ēt quaērīt pŏsĭtō ‖ pīgnŏrĕ, vīncăt ŭtēr, saūcĭŭs īngĕmŭīt tēlūmquĕ vŏlātĭlĕ sēnsīt ēt pārs spēctātī ‖ mūnĕrĭs īpsĕ fŭīt. 170Quīd, mŏdŏ cūm bēllī nāvālĭs ĭmāgĭnĕ Caēsār Pērsĭdăs īndūxīt ‖ Cēcrŏpĭāsquĕ rătēs? Nēmpe ăb ŭtrōquĕ mărī iŭvĕnēs, ăb ŭtrōquĕ pŭēllaē vēnēre, ātque īngēns ‖ ōrbĭs ĭn Ūrbĕ fŭīt. Quīs nōn īnvēnīt tūrbā, quŏd ămārĕt, ĭn īllā? 175Ēheū, quām mūltōs ‖ ādvĕnă tōrsĭt ămōr!

Ēccĕ, părāt Caēsār, dŏmĭtō quōd dēfŭĭt ōrbī, āddĕrĕ: nūnc, Ŏrĭēns ‖ ūltĭmĕ, nōstĕr ĕrīs. Pārthĕ, dăbīs poēnās; Crāssī gaūdētĕ sĕpūltī sīgnăquĕ bārbărĭcās ‖ nōn bĕnĕ pāssă mănūs. 180Ūltŏr ădēst prīmīsquĕ dŭcēm prŏfĭtētŭr ĭn ānnīs bēllăquĕ nōn pŭĕrō ‖ trāctăt ăgēndă pŭĕr. Pārcĭtĕ nātālēs tĭmĭdī nŭmĕrārĕ dĕōrūm: Caēsărĭbūs vīrtūs ‖ cōntĭgĭt āntĕ dĭēm. Īngĕnĭūm caēlēstĕ sŭīs vēlōcĭŭs ānnīs 185sūrgĭt ĕt īgnāvaē ‖ fērt mălĕ dāmnă mŏraē: pārvŭs ĕrāt mănĭbūsquĕ dŭōs Tīrŷnthĭŭs ānguēs prēssĭt ĕt īn cūnīs ‖ iām Iŏvĕ dīgnŭs ĕrāt nūnc quŏquĕ quī pŭĕr ēs, quāntūs tūm, Bācchĕ, fŭīstī, cūm tĭmŭīt thŷrsōs ‖ Īndĭă vīctă tŭōs? 190Aūspĭcĭīs ānnīsquĕ pătrīs, pŭĕr, ārmă mŏvēbīs ēt vīncēs ānnīs ‖ aūspĭcĭīsquĕ pătrīs. Tālĕ r